Trešdiena, 16. Augusts, 2017. Astra, Astrīda
Sazinies ar mums 80003939

Dzejas dienu pasākumā Knuts Skujenieks baušķeniekiem lasa savu daiļradi


Dzejas dienu pasākumā Knuts Skujenieks baušķeniekiem lasa savu daiļradi2016.09.15 Komentāri (0) Dzejas dienu pasākumā Knuts Skujenieks baušķeniekiem lasa savu daiļradi

Saules dārzā pie V.Plūdoņa pieminekļa 14. septembrī risinājās dzejas stunda “Mēs visi nākam no Zemgales”, kas veltīta dzejnieka Knuta Skujenieka 80 gadu jubilejai.

Latvijā šogad atzīmē 51.dzejas dienu, bet Bauskā šis ir trešais rudens, kad pie V.Plūdoņa pieminekļa pulcējās dzejas mīļi, literāti, skolēni un citi interesenti.

Dzejnieka Knuta Skujenieka saknes nāk no Bauskas puses. Te dzimis viņa tēvs Emīls, vectēvs strādājis tepat Dzirnavās. “Bauska ir vieta, kur jūtos kā mājās. Kā teicis Ž. Renārs: “Mana dzimtene ir tur, kur peld mākoņi.” Viena lieta, kas raksturīga Bauskai, Zemgalei – šajā līdzenumā vislielāko krāšņumu atnes mākoņi,” atklāj dzejnieks K.Skujenieks.

Dzejnieks aktīvi rakstījis ap 1950.gadu. Atzīst, ka vairs neraksta, jo “liriska dzeja šādos gados – tas ir nepieklājīgi.” Sarakstījis četrus dzejoļu krājumus. Atdzejojis no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas. Lēģērī saraksta vairāk nekā 1000 dzejoļu, kas ar vēstulēm nonāk Latvijā. Vairāk nekā 200 dzejoļu pārvērstas dziesmās, tāpēc pasākumu atklāja Bauskas Valsts ģimnāzijas koris, dziedot Raimonda Paula dziesmu ar K.Skujenieka vārdiem “Maza mana Tēvu zeme”.

Viņa dzeju izdziedāja un skaitīja Bauska Valsts ģimnāzijas skolēni un Bauskas Tautas teātra aktieri. Savu daiļradi klātesošajiem lasīja arī pats dzejnieks.  

UZZIŅAI:

Dzimis Rīgā, bet bērnību pavadījis netālu no Bauskas. No 1954. līdz 1956. gadam studējis Latvijas Valsts universitātē. Pēc tam iestājās Gorkija literatūras institūtā (Maskavā), kuru absolvēja 1961. gadā. Apcietināts 1962. gada jūnijā un apsūdzēts par to, ka piedalījies nacionālās pretestības grupas „Baltijas federācija” veidošanā. Notiesāts uz 7 gadiem Mordovijas lēģeros. Savu pirmo dzejas krājumu viņš varēja publicēt tikai 1978. gadā. 1989. gada 6. jūnijā tika reabilitēts. 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu - 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā.

Viņa darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.

Pats viņš ir atdzejojis no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.

Dzejoļu krājumi:

  • Lirika un balsis. Rīga: Liesma, 1978 (arī atdzeja).
  • Iesien baltā lakatiņā. Rīga: Liesma, 1986.
  • Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990.
  • Mūsu dzīve nokalpotā. Rīga: Nordik, 2007.

Citi krājumi un izlases:

  • Kā putu zīmes. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
  • Mūžīgs pusmēness. Rīga: Teātra anekdotes, 1993.
  • Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm. Rīga, 1994.
  • Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
  • Līdz kailai rokai. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 (izlase).
  • Parkā par solu. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
  • Tagad es esmu Aleksandrs. Rīga: Neputns, 2006.
  • Nekā personīga. Rīga: Neputns, 2010.
  • Poga. Rīga: Neputns, 2011.
  • Simts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
  • Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm (kopā ar Bruno Javoišu). Rīga: Neputns, 2013.
  • Literatūras kritika:
  • Paša austs krekls. Rīga: Liesma, 1987.

Kopoti raksti:

  • Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008.

Dažādi atdzejojumi.

VAIRĀK FOTOATTĒLU ŠEIT!

Zane Gorškova
sabiedrisko attiecību speciāliste

 


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas