Trešdiena, 23. Augusts, 2017. Ralfs, Valgudis, Vitālijs
Sazinies ar mums 80003939

Brīnumu laiks Bauskas pilī


Brīnumu laiks Bauskas pilī2017.05.20 Komentāri (0) Brīnumu laiks Bauskas pilī

Sestdien, 20.maijā, Starptautiskās muzeju nakts ietvaros, Bauskas pils muzejs ir sagatavojis programmu “Brīnumu laiks Bauskas pilī”. Pasākumu plkst. 23:00 noslēgs gaismas uzvedums “Alegorija par Fēniksu”, kurā, velkot paralēles ar vēsturisko leģendu, tiks izspēlēta Bauskas pils kā Fēniksa atdzimšana. 

No plkst. 19:00 līdz 23:00 Bauskas pils muzeja izstāžu un ekspozīciju apskate. Muzeja apmeklējuma laikā skatītājus gaidīs dažādi brīnumi un pārsteigumi.

Bauskas pils, gluži kā Fēnikss, ir piedzīvojusi dažādas pārvērtības, bojāeju un atdzimšanu. Pili uzcēla 15.gs., sagrāva 18.gs.un sāka atjaunot 20.gs. un pabeidza 21.gs. Pils atdzimšana noslēgsies ar centrālā torņa jumta atjaunošanu, ko simboliski atspoguļos uzvedumā “Alegorija par Fēniksu, kuru skatītāji varēs vērot 23:00 no Bauskas pilskalna estrādes puses.

Uzvedums «Alegorija par Fēniksu» - tapis sadarbībā ar uguns griezējiem «Fire Spirit» Dmitrija Pudova vadībā, Bauskas kultūras centru un tā amatierteātra dalībniekiem, Īslīces kultūras nama amatierteātri «Dadži», Bauskas pils seno deju grupu «Galms» un SIA «Svētku aģentūra» - specefekti.

Fēnikss (grieķu: Φοῖνιξ, phoínix) - mitoloģisks putns, kurš sadegot spējīgs atdzimt no pelniem. Leģenda vēsta, ka Fēnikss dzimst līdz ar saullēktu un mirst līdz ar saulrietu.

Dažādās kultūrās, vēstures periodos Fēnikss ir vispārpieņemts simbols bojāejai sadegot, atdzimšanai, nemirstībai un saulei. Mītiskais putns pārtiek tikai no rasas, nenodarot pāri nevienai dzīvai radībai. Viduslaiku gleznās Fēnikss simbolizē Kristus dievišķo dabu. Fēnikss kļuva par cilvēka pēcnāves augšāmcelšanās personifikāciju, vēlāk asociējās ar cilvēka nesalaužamo garu, kas pārvar grūtības.

Persiešu leģenda vēsta, ka Fēnikss mūžīgi dzīvoja paradīzē un nevarēja nomirt, tādēļ putnam tā bija dilemma. Kad bija pagājuši 1000 gadu, Fēnikss kļuva nomākts sava vecuma dēļ, jo bija pienācis laiks mirt. Lai to varētu izdarīt, viņam bija jādodas uz mirstīgo pasauli, lidojot pāri Birmas džungļiem. Palmas koka augšējos zaros putns uzcēla sev ligzdu no savāktajiem augiem un gaidīja jaunu rīta blāzmu, kura vēstītu viņa nāvi.

Kad Saule pacēlās virs horizonta, Fēnikss atvēra savu knābi un sāka dziedāt tik valdzinošu dziesmu, ka pat Saules dievs apturēja uz brīdi savus ratus. Pēc melodisko toņu noklausīšanās Saule turpināja ceļu, bet nejauša dzirkstele no ratiem aizdedzināja Fēniksa ligzdu un putnu. Tūkstošs gadus ilgā putna dzīve aprāvās ar lielu ugunsgrēku. Pelnos bija palicis mazs tārpiņš, kurš trīs dienu laikā izauga par milzīgu Fēniksu, kas izpletis spārnus, aizlidoja uz Paradīzes austrumu vārtiem un pievienojās pārējiem putniem.

Ieeja pasākumā bez maksas

Informāciju sagatavoja:
Ilva Neimane
Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas vadītāja
Kontakti:
E-pasts: bauskaspils@bauska.lv
Tālr.: 63923793

PROGRAMMA

19:00 – 23:00
Bauskas pils muzeja izstāžu un ekspozīciju apskate

23:00 – 23:20
„Alegorija par Fēniksu» - norises vieta Bauskas Livonijas ordeņpils Rietumu puse – pretī Bauskas pilskalna estrādei

Izstādes

Bauskas pils muzeja interjeru un vēstures ekspozīcijas, izstāžu „Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1562-1620”, „Bauskas pils - militārs nocietinājums”, „Bauskas pils dekoratīvo akmens kalumu kolekcija.

ekspozīcijas un  izstādes

19:00-23:00 – Brīnumu laiks Bauskas pilī. Norises vieta – Kurzemes hercogu rezidence.
23:00 – „Alegorija par Fēniksu”.

Fēnikss ir mitoloģisks putns, kurš sadegot ir spējīgs atdzimt no pelniem. Viņš simbolizē ilgu mūžu, „atjaunošanos jeb atdzimšanu”, sauli. Bauskas pils tika uzcelta 15.gs., sagrauta 18.gs.un atjaunota 21.gs. Pils atdzimšana tiks pabeigta ar centrālā torņa jumta atjaunošanu, ko simboliski atspoguļosim alegorijā. Norises vieta – Bauskas pils rietumu aizsardzības valnis. Skatītāji no vēro no estrādes puses.

Leģenda par Fēniksu

Fēnikss dzīvoja paradīzē. Paradīzē dzīvoja mūžīgi un nevarēja nomirt, tādēļ putnam tā bija dilemma. Kad bija pagājuši 1000 gadu, Fēnikss kļuva nomākts sava vecuma dēļ, jo bija pienācis laiks mirt. Lai to varētu izdarīt, viņam bija jādodas uz mirstīgo pasauli, lidojot pāri Birmas džungļiem Rietumu virzienā, līdz svelmainajiem Indijas līdzenumiem līdz viņš sasniedza Arābijas aromātisko garšvielu birztalas. Šeit viņš savāca aromātisku augu saišķi pirms devās uz Feniķijas krastu Sīrijā. Palmas koka augšējos zaros Fēnikss uzcēla sev ligzdu ar savāktajiem augiem un gaidīja jaunu rīta blāzmu, kura vēstītu viņa nāvi.

Kad Saule pacēlās virs horizonta, Fēnikss skatīdamies uz Austrumiem atvēra savu knābi un sāka dziedāt tik valdzinošu dziesmu, ka pat Saules dievs apturēja uz brīdi savus ratus. Pēc melodisko toņu noklausīšanās Saule turpināja ceļu, bet nejauša dzirkstele no ratiem aizdedzināja Fēniksa ligzdu ar pašu putnu. Tā tūkstoš gadus ilgā putna dzīve aprāvās ar lielu ugunsgrēku. Taču pelnos pēc lielā ugunsgrēka bija palicis mazs tārpiņš, kurš 3 dienu laikā izauga par milzīgu Fēniksu, kas izpletis spārnus, aizlidoja uz Paradīzes austrumu vārtiem un pievienojās pārējo putnu kompānijai.

Fēnikss simbolizē pašu Sauli, kura katras dienas beigās mirst, bet atdzimst ar katru rītausmu.

Fēnikss (grieķu: Φοῖνιξ, phoínix) ir mitoloģisks putns, kurš sadegot ir spējīgs atdzimt no pelniem. Leģenda vēsta, ka fēnikss dzimst līdz ar saullēktu un mirst līdz ar saulrietu. Fēnikss vēlāk tika pieņemts kā Agrās kristietības simbols. Saskaņā ar leģendām, Fēnikss varētu dzīvot vairāk nekā 1400 gadus pirms atdzimšanas.[1]
Saskaņā ar vēsturiskajiem ierakstiem, Fēnikss varētu simbolizēt ilgu mūžu, "atjaunošanos, kā arī saulilaikuimpērijuziedošanuaugšāmcelšanos, dzīvi debesu paradīzē, KristusMariju un dažādus kristīgo dzīves aspektus".[2]


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas