Sestdiena, 25. Novembris, 2017. Kadrija, Kate, Katrīna, Katrīne, Trīne
Sazinies ar mums 80003939

Bauskas pilī Senā dzīvesveida skola "Renesanses mūzika"


Bauskas pilī Senā dzīvesveida skola 2016.03.12 Komentāri (0) Bauskas pilī Senā dzīvesveida skola "Renesanses mūzika"

Bauskā šogad 16.-17.jūlijā iecerēts organizēt Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu „Vivat Curlandia!”. Lai klausītājus sagatavotu festivālam, Bauskas pils muzejs piedāvā lekciju ciklu par viduslaiku, renesanses un baroka mūziku. 2016.gada 12.martā plkst. 15.00 Bauskas pils muzejā Senā dzīvesveida skolas ietvaros notiks jau otrā lekcija - „Renesanses mūzika”.

Vārds renesanse tulkojumā no itāliešu valodas nozīmē atdzimšana. Šis jēdziens radies 16. gs., lai apzīmētu tā laika kultūras uzplaukumu, ko laikabiedri raksturoja kā antīkās kultūras atdzimšanu (franču val. renaissance – atdzimšana). Šī laika mūzikas galvenie žanri joprojām ir mesa, motete un daudzbalsīga dziesma, taču tagad tiem pievienojas jauns žanrs – madrigāls. Tie visi ir daudzbalsīgas vokālās mūzikas žanri, kur noteicošie ir polifonās rakstības paņēmieni. Tādēļ renesansi dēvē par vokālās polifonijas ziedu laikiem. Visā renesanses laikmetā galvenā loma ir vokālajai mūzikai, taču pārsteidz renesanses mākslinieku gleznās tēloto mūzikas instrumentu daudzveidība. Tos izmanto visur – galmos, augstmaņu namos, izglītoto ļaužu akadēmijās, pilsētnieku sadzīvē, amatnieku un zemnieku svētkos. Daudzveidīga ir pūšaminstrumentu saime – šalmejas, raketes, blokflautas, krumhorni un vēl dažādi citi instrumenti. Ar lociņu tiek spēlēta viola, kuru spēles laikā atbalsta pret ceļgalu. Taustiņa piespiediens liek ieskanēties spineta, vērdžinēla, klavihorda stīgām. Sevišķi iecienīta ap 1500. gadu ir lauta. Tai pirmajai ir radīts savs repertuārs – deju mūzika un dziesmu pārlikumi. Renesanses laikā vokāli instrumentālo ansambļu sastāvs veidojas brīvi. Kādi instrumenti spēlētājiem ir “pie rokas”, tādi arī tiek iesaistīti muzicēšanā, dublējot vai aizstājot vokālās balsis, veidojot priekšspēles un pēcspēles. Lielākoties tā ir mūzika “per centare o suonare” (dziedāšanai vai spēlēšanai), kā nereti bija rakstīts renesanses laika izdevumu titullapās. Renesanses laikā dejas kļūst par galma svinību un augstmaņu svētku neatņemamu sastāvdaļu. Atšķirībā no vokālajā daudzveidībā valdošās polifonās rakstības, deju mūzikā parasti skan melodija ar pavadījumu, ko izceļ bungu ritms.

Apmeklētāji uzzinās par renesanses perioda mūzikas attīstības dinamiku un žanru daudzveidību, ieklausoties mūzikas paraugu ierakstos. Lekciju lasīs Dr. art., RPIVA mūzikas vēstures profesors un Mūzikas akadēmijas docētājs Boriss Avramecs.

Lekcijas autors Dr. art. Boriss Avramecs 1973. g. ar izcilību beidzis Latvijas J. Vītola valsts konservatoriju (tagad – Mūzikas akadēmija) vijoļspēles klasē. 1982. g. beidzis P.Čaikovska Maskavas konservatorijas aspirantūru kā etnomuzikologs. Kopš 2003. gada – profesors Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Viens no Rīgas Senās mūzikas centra dibinātājiem (12 gadus – centra direktors), pirmo septiņu Starptautisko senās mūzikas festivālu mākslinieciskais vadītājs. 1970. – 1980. gados aktīvi piedalījies koncertos, spēlējot vijoli kā solists un ansamblists. Kā Latvijas filharmonijas kamerorķestra mākslinieks piedalījies vairāk nekā 1000 koncertos.

Sīkāka informācija pieejama mājas lapā: www.bauskaspils.lv.

Informāciju sagatavoja:

Justīne Zaķe
Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste

Kontakti:
bauska.pils@gmail.com
Tālr.: 63923793


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas