Sestdiena, 25. Novembris, 2017. Kadrija, Kate, Katrīna, Katrīne, Trīne
Sazinies ar mums 80003939

Bauskas novada kultūras attīstības stratēģijas 2015.-2020. gadam izstrādes darba grupas 3.seminārs


Bauskas novada kultūras attīstības stratēģijas 2015.-2020. gadam izstrādes darba grupas 3.seminārs2015.11.05 Bauskas novada kultūras attīstības stratēģijas 2015.-2020. gadam izstrādes darba grupas 3.seminārs

Bauskas novada domē 3.novembrī aktīvi noritēja kārtējais Bauskas novada kultūras attīstības stratēģijas izstrādes seminārs, kurā katrs tā dalībnieks dalījās ar saviem priekšlikumiem un redzējumu par novada kultūras jomu kopumā, to iestāžu attīstības virzieniem un konkrētiem praktiskiem risinājumiem.

Semināru vadīja Bauskas novada administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Egija Stapkeviča, kas novadā koordinē Kultūras stratēģijas izstrādi.

Koordinatore iepazīstināja klātesošos ar Bauskas novada Tūrisma attīstības programmā 2015. – 2020. gadam iekļautajiem mērķiem un attīstības rīcības plāna uzdevumiem, kas vistiešākā veidā skar kultūras jomu: piemēram, platformas izstrāde par Bauskas novadā un pilsētā rīkotajiem un reklamētajiem kultūras, sporta un mākslas pasākumiem atsevišķām mērķgrupām, starptautisku, valsts un reģionāla mēroga kultūras, sporta un mākslas pasākumu organizēšana, kultūras pieminekļu sakopšanas, konservācijas, restaurācijas un renovācijas veicināšana u.tml. Tika akcentēta nepieciešamība veidot visu kultūras jomā iesaistīto iestāžu, organizāciju un sabiedrības pārstāvju sadarbības platformu, to pasākumu un aktivitāšu sekmīgai īstenošanai, kam ir regulārs raksturs, tai pašā laikā piemērojot vienotus kritērijus un sistēmas pieeju.

 E.Stapkeviča darba grupas dalībniekus informēja par novada investīciju plānā 2015.-2020.gadam iezīmētajām kultūras aktivitātēm un plānotajiem finanšu resursiem to realizēšanai. Investīciju plānā iekļauts ne tikai esošo novada bibliotēku telpu rekonstrukcija Īslīces, Mežotnes, Ceraukstes, Vecsaules, Gailīšu pagastā un Bauskas pilsētā, bet arī jaunas biznesa bibliotēkas būvniecība un aprīkošana Bauskā, kā arī Bauskas Kultūras centra rekonstrukcija un aprīkošana, Plūdoņa muzeja rekonstrukcija,  daudzu projektu realizācija Bauskas pilī -  pilsdrupu konservācija, centrālā torņa apjumšana, ziemeļu nogāzes nostiprināšana, Pils muzeja ekspozīcijas papildināšana. Līdz 2018.gadam plānots attīstīt Bauskas pilskalna estrādes infrastruktūru un organizēt daudzveidīgus kultūras pasākumus, turpinot esošās tradīcijas un aizsākot jaunas. Lielāko daļu iepriekš nosaukto aktivitāšu realizācijai plānots piesaistīt ES finansējumu, nodrošinot arī pašvaldības līdzfinansējumu.

Semināra norisē darba grupas dalībnieki vēl precīzāk norādīja uz konkrētām problēmām un to risināšanas ceļiem, kas lielā mērā sasaucās ar investīciju plānā iekļautajām aktivitātēm. Tā Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane akcentēja jaunas centrālās bibliotēkas ēkas nepieciešamību, uzsverot, ka tās celtniecība jāveic piesaistot ESF līdzekļus. Tāpat tika pārrunāts jautājums par piemērotāku telpu izvēli Jaunsaules un Vecsaules bibliotēkai un to pārcelšanas lietderību uz jaunām telpām, par Jauncodes bibliotēkas paplašināšanas iespējām.

Bauskas Kultūras centra direktora vietniece Una Nākuma kā aktuālāko risināmo jautājumu tuvākajā laikā izvirzīja Kultūras centra skatuves rekonstrukciju un mākslinieku zonas sakārtošanu. Kultūras centra direktore Ilva Vansoviča vērsa uzmanību uz akūto nepieciešamību rekonstruēt sēdvietu zonu Bauskas pilskalna estrādē. Darba grupā tika apspriests jautājums par „darba dalīšanu” lielo kultūras namu starpā, piemēram, Grenctāles kultūras namam kļūstot par reģionālo amatierkolektīvu skašu  u.c. lielu pasākumu norises vietu, Bauskas Kultūras centram- koncertu, teātra izrāžu u.c. pasākuma rīkotāju ar stacionāru skatītāju sēdvietu izkārtojumu, bet Līduma kultūras namam atvēlot tās aktivitātes, kurās paredzams liels dalībnieku skaits un dažāds sēdvietu izkārtojums. Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova skaidroja, ka Grenctāles kultūras nama lielā zāle būtu izmantoja šādiem mērķiem  tikai pēc nopietnas rekonstrukcijas un aprīkojuma modernizācijas. Šobrīd pagasta vajadzībām daudz piemērotāka ir mazā zāle. Kā būtisks traucēklis šādam organizācijas principam tika minēts nepietiekamais transporta nodrošinājums, lai pašvaldībā dzīvojošie varētu veiksmīgi nokļūt uz pasākuma norises vietām. Visi darba grupas dalībnieki piekrita, ka jautājums par kultūras pasākumu pieejamības nodrošināšanu pagastu iedzīvotājiem ir jāiekļauj kultūras attīstības stratēģijā kā neatliekami risināms uzdevums. E. Stapkeviča rosināja organizēt atsevišķu sarunu darba grupai ar Bauskas novada pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem par risinājumu meklēšanu šī jautājuma sakārtošanai novadā.

Sarunas gaitā iezīmējās vēl viena sasāpējusi kultūras jomas problēma – tautas tērpu iegāde novada amatierkolektīviem. Līdz šim novadā jauni tērpi pašdarbības kolektīviem tika šūdināti, pateicoties dažādām biedrību aktivitātēm un to realizētiem projektiem. Tā rezultātā jaunie tautas tērpi kļuva par biedrību īpašumu, pie tam projekta īstenotājiem nesot materiālo atbildību un veicot tērpu uzskaiti. Tādēļ nereti to pagastu pašdarbnieki, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izveidojušās šādas biedrības, saskarās ar ļoti lielām problēmām tautas tērpu iegādē. Biedrību aktivitātes balstījās uz tās dalībnieku iniciatīvu un nesavtību, bet kā norādīja darba grupas locekļi – nesaņemot pašvaldības atbalstu un motivāciju, šādas brīvprātīgas darbības ātri izsīkst. Darba grupas dalībnieki rosināja modelēt labākus risinājumus jaunu tautas tērpu iegādes nodrošināšanai pašvaldības amatierkolektīviem nākošajam plānošanas periodam.

Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce informēja par iecerēm Plūdoņa muzeja rekonstrukcijā, tā darbības nodrošināšanai visu gadu un apkārtnes vides labiekārtošanā t.sk. par nepieciešamību no Bauskas uz „Lejeniekiem” izbūvēt veloceliņu,  kas daļēji risinātu šobrīd pastāvošās transporta problēmas nokļūšanai līdz muzejam.

Biedrības „Vecpilsēta” priekšsēdētāja I. Bronko-Pastore uzsvēra Bauskas vecpilsētas, kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, īpašo statusu un vajadzību izstrādāt tās reģenerācijas un attīstības plānu, izveidot Restaurācijas nodaļu vai centru ar vairākiem darbiniekiem. Centra darbība aptvertu ne tikai vecpilsētas attīstības jautājumu risināšanu teorētiskā līmenī, bet arī praktiski organizējot dažādu vēstures priekšmetu un ēku seno detaļu restaurāciju, tādejādi sniedzot pakalpojumu gan vecpilsētas iedzīvotājiem – namīpašniekiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan novada pašvaldības muzejiem. Tika diskutēts par iespējamo centra atrašanās vietu Bauskas vecpilsētas teritorijā.

Bauskas pils muzeja direktors M. Skanis iepazīstināja ar iestādes attīstības stratēģiju, kura koncentrētākā veidā būtu iekļaujama novada kultūras stratēģijā un kuras definētie pamatuzdevumi lasāmi arī novada investīciju plānā. Direktors skaidroja, ka lielākā problēma muzeja attīstībā ir finanšu trūkums tām aktivitātēm, kuru īstenošanai nevar piesaistīt ES līdzekļus – piemēram, krāšņu podiņu kolekcijas restaurācijai un eksponēšanai, kam nepieciešami vismaz 100 000 EUR, muzeja interjera iekārtošanai nepieciešamo priekšmetu iegādei. M. Skanis uzskata, ka muzeju finansēšanas principi no pašvaldības puses nav stimulējoši un motivējoši, jo muzeja ieņēmumi netiek iekļauti muzeja nākošā gada budžetā kā pievienotā vērtība jeb kā fonds muzeja attīstībai. Muzeja direktors rosināja uzsākt sadarbību ar Bauskas Mūzikas skolu, lai plašāk izvērstu kamermūzikas koncertu organizāciju, Mūzikas skolas programmās iekļautu arī kāda senā mūzikas instrumentu spēles apmācību un līdz ar to sagatavotu mūziķus senās deju grupas „Galms” priekšnesumiem. Direktors nākotnē saredz iespējas atgriezties pie Senās mūzikas festivāla organizēšanas Bauskas pilī,  akcentējot renesanses un viduslaiku mūziku. Sarunā par Bauskas pils muzeju, iesaistījās B. Tormane. Viņa vērsa uzmanību uz būtisku problēmu, kas līdz ar jaunā tilta pār Mūsas upi uzcelšanu un stāvlaukuma izveidi, nav atrisināta. Tā ir ērtas piekļuves nodrošināšana Bauskas pilij un pilskalna estrādei. „Bieži vien, tūristi neatraduši savam auto vietu nelielajā auto stāvvietā pirms Mūsas tilta, dodas tālāk uz Rundāles pili un Bauskas pili neapmeklē”, - tā savus novērojumus raksturoja B. Tormane.

Interesantas idejas par seno zemgaļu sētas, ostas ar seno zemgaļu kuģi izveidi klāstīja biedrības „Upmale” pārstāve Elīna Kūle – Braže. Viņas iecerēs Lielupes krastā Mežotnes pagasta teritorijā ir izveidot guļbūves ēku kompleksu, kurā varētu izvietoties amatnieku darbnīcas, lai nodrošinātu tradicionālās amatniecības prasmju  un tradīciju saglabāšanu, organizējot gan praktiskus demonstrējumus, gan izglītojošas lekcijas. Tam būtu nepieciešami paprāvi finanšu līdzekļi brīvdabas kompleksa izveidei, kā arī darbinieku algošanai. Šobrīd tas ir tikai ieceres līmenī.

 Darba grupa uzklausīja arī visu novada pagastu kultūras darbinieku priekšlikumus.

Strēlnieku daudzfunkcionālā centra vadītāja Inga Mauriņa runāja par centra skatuves rekonstrukcijas nepieciešamību. Codes kultūras dzīves organizatore Solvita Rotberga – par Codes pagastu kā vienīgo bez sava kultūras nama un brīvdabas estrādes. Vecsaules pagasta kultūras darba organizatore Rasma Maldute rosināja atjaunot brīvdabas estrādi Vecsaules parkā, pieņemt lēmumu par Jaunsaules kluba izvietošanas risinājumu, labiekārtot Saieta nama apkārtni, kā arī uz lauku ceļiem izvietot vienota stila norādes uz pagastu svarīgākiem kultūras, vēstures objektiem un iestādēm. Viņa aicināja novada pašvaldībai uzsākt un finansēt mazo projektu konkursu (līdz 1000,- EUR) dažādu kultūras aktivitāšu īstenošanai. Par nepieciešamajiem uzlabojumiem stāstīja arī Ceraukstes pagasta pārstāve Inita Gilberte un Gailīšu pagasta pārstāve Iluta Puķīte. Semināra dalībnieki rosināja problēmu risināšanā iesaistīt pagastu lielos uzņēmējus.

Semināra noslēgumā stratēģijas izstrādes kuratore E. Stapkeviča iezīmēja nākošajā seminārā skatāmos jautājumus:

  • Bauskas novada tūrisma attīstības programma;
  • kultūras pakalpojuma groza definēšana, lai nodrošinātu līdzsvarotu kultūras attīstību visā novada teritorijā;
  • Bauskas novada kultūras vērtību iekļaušanu valsts Kultūras kanonā un novada Kultūras kanona izveide;
  • kultūras jomas kooperatīvā tēla veidošana.

 

 

Aija Spriņķe,

Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja


Citas ziņas