Ceturtdiena, 23. Novembris, 2017. Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Sazinies ar mums 80003939

Bauskā tiekas 22 pašvaldību vadītāji


Bauskā tiekas 22 pašvaldību vadītāji2017.01.18 Komentāri (0) Bauskā tiekas 22 pašvaldību vadītāji

2017.gada 17.janvārī Bauskas novadā viesojās Zemgales plānošanas reģiona (turpmāk ZPR) pašvaldību vadītāji. Bauskas rātsnamā notika kārtējā Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde.

Sēdes darba kārtībā bija vairāki jautājumi, kas starp pašvaldību vadītājiem raisīja kā emocionālas, tā racionālas diskusijas. Runāt pat deinstitucionalizācijas procesa aktivitātēm bija ieradies Veselības ministrijas (turpmāk – VM) Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis. Lai gan šī projekta virzīšanu Latvijā pārrauga Labklājības ministrija, daudzas aktivitātes ir tieši saistītas ar Veselības ministrijas kompetenci. Visspraigākā diskusija šajā jautājumā bija par dažādās aprūpes iestādēs esošos klientu integrāciju sabiedrībā. Vairāki pašvaldību vadītāji vērsās pie VM pārstāvja ar piemēriem no ikdienas viņu pārvaldītajā teritorijā, kad cilvēki ar dažādām mentālām problēmām kļūst par draudu gan sev, gan sabiedrībai.

Tika pārrunāts arī nesenais traģiskais gadījums Dobelē. Secinājumi – jautājumu ir daudz vairāk, nekā atbilžu un bieži vien uz šiem jautājumiem atbildēt nevar neviens. Vai sabiedrība ir gatava šādu cilvēku iekļaušanai? Kā nodrošināt šo cilvēku uzraudzību, lai viņi nekļūtu par draudu paši sev? Kā tiks apmācīti sociālie darbinieki? Kur atradīs jaunus speciālistus, jo sociālo darbinieku skaits visticamāk būs jāpalielina, bet pašvaldības jau tagad saskarās ar grūtībām piesaistīt cilvēkus šai kā emocionāli, tā fiziski smagajai profesijai?

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Otrs pārdomas rosinošais jautājums, kurš plašu rezonansi šobrīd ieguvis arī sabiedrībā un spilgti tiek atspoguļots masu medijos un sociālajos tīklos, bija  2018.gadā plānotais deju lieluzvedums “Māras zeme” un tā sekmīgai norisei nepieciešamo koncerttērpu izgatavošana. Runāt ar sašutušajiem un neizpratnes pilnajiem ZPR pašvaldību vadītājiem bija ieradusies Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte. Kopā ar viņu bija viens no lieluzveduma mākslinieciskajiem vadītājiem Jānis Ērglis. Arī ZPR priekšsēdētāji līdzīgi kā daudzu citu Latvijas novadu vadītāji bija neizpratnē par šādu pavērsienu – nepieciešamību sagādāt pilnīgi jaunus koncerttērpus visiem deju kolektīviem. Tērpus, kuri visdrīzāk būs uzvelkami tikai vienā deju lieluzvedumā. Līdzekļi šim pasākumam jāatrod pašvaldību budžetos.

Daudzi pašvaldību vadītāji norādīja, ka vairāku gadu garumā saplānojuši tautas tērpu atjaunošanu saviem kolektīviem pēc iepriekšējiem standartiem un paredzējuši tam finanšu līdzekļus. Savukārt šobrīd tiek prasīts kaut kas pavisam cits – jauna koncepcija, jauni tērpi. Piemēram, Bauskas novada pašvaldībai, kura lepojas ar bagātīgu tautas deju dejotāju pulku, šādu tērpu izgatavošana izmaksās vairākus desmitus tūkstošus eiro. Pašvaldību vadītāji arī norādīja, ka tie nebūt nav vienīgie izdevumi, kas saistīti ar dalību svētkos 2018.gadā. Turklāt Latvijas 100gades kontekstā visdažādākās nevalstiskās organizācijas īsteno virkni iniciatīvu un to īstenošanai atbalstu prasa pašvaldībām. Jautājumi bieži vien nostādīti tā, ka atteikt nav iespējams. ZPR vadītāji savstarpēji vienojās, ka neatbalstīs jaunu tērpu iegādi un rosināja LNKC pārskatīt svētku koncepciju.

Sēdes laikā pašvaldību vadītāji uzklausīja arī Autotransporta direkcijas pārstāvjus, kuri priekšsēdētājus informēja par prasībām, kādas turpmāk tiks piemērotas, iepērkot pārvadātāju sabiedriskā transporta kustības maršrutu nodrošināšanai. Arī šeit netrūka jautājumu un diskusiju. Tie bija gan par iepirkuma procedūras izvēli, gan prasībām pārvadātājam attiecībā uz autoparka tehnisko stāvokli. Īpašu uzmanību pievērsa viens no saimnieciski izdevīgākā iepirkuma kritērijiem – WIFI esamība autobusā. Tāpat tika pārrunāta skolēnu pārvadājumu savietošana ar sabiedriskā transporta kustības maršrutiem un iecere, ka valsts varētu pārtraukt dotēt nerentablos sabiedriskā transporta kustības maršrutus. Tā rezultātā tie visticamāk tiktu slēgti.

Pēc vētrainajām diskusijām turpmākais padomes darbs ritēja raiti un konstruktīvi – pašvaldību vadītāji apstiprināja atskaiti par pašvaldību dotāciju līdzekļu izlietojumu 2016.gadā , saskaņoja 2017. gada Darba plānu, pieņēma Zemgales plānošanas reģiona 2017. gada budžetu, kā arī nobalsoja par projekta „Zemgales kultūras programma 2017” iesniegšanu Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursam.

Pēc sēdes beigām ZPR novadu pašvaldību vadītāji devās darba vizītē uz Bauskas pievārtē esošo uzņēmumu SIA „Baltic Dairy Board”. Vien daži no priekšsēdētājiem šeit bija atkārtoti. Lielākai daļai uzņēmums bija atklājums un raisīja neviltotu interesi. Pašvaldību vadītāji ar interesi klausījās „BDB” īpašnieka Kaspara Kazāka stāstījumā par uzņēmuma darbību, produkciju, tehnoloģijām un nākotnes iecerēm. Rezumējot tikšanos, daudzi pašvaldību vadītāji izteica vienu un to pašu secinājumu – „Katrā novadā šādu uzņēmumu!”

Dienu Bauskas novada priekšsēdētāji noslēdza atpūtas kompleksā „Rožmalas”. Īsā stāstījumā viesus ar uzņēmuma darbību iepazīstināja atpūtas centra vadītāja Anita Dzelzkalēja. Apbrīnu novadu vadītājos raisīja fakts, ka uzņēmēji, kuru pamata nodarbošanās ir lauksaimniecība, pieņēmuši šādu izaicinājumu iesaistīties sev līdz šim nepazīstamajā tūrisma, viesnīcu un ēdināšanas biznesā.

ZPR apvienotas 22 pašvaldības, kas pēc reģionālās reformas "aptver" piecus bijušos rajonus: Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils. Šobrīd Plānošanas reģionā ietilpst divas Republikas nozīmes pilsētas - Jelgava un Jēkabpils - un 20 novadi: Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Iecavas, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Viesītes novadi, starp kuriem ir trīs reģionālas nozīmes attīstības centri - Aizkraukles, Bauskas un Dobeles pilsētas.

Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas