Pirmdiena, 26. Jūnijs, 2017. Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns, Ingūna
Sazinies ar mums 80003939

Ar vērtīgām atziņām darbību Latvijā noslēdz Nīderlandes fonds KNHM


Ar vērtīgām atziņām darbību Latvijā noslēdz Nīderlandes fonds KNHM2015.01.26 Komentāri (0) Ar vērtīgām atziņām darbību Latvijā noslēdz Nīderlandes fonds KNHM

24.janvārī Lielvārdē aizritēja Nīderlandes fonda KNHM un Latvijas novadu pašvaldību atbalstītā projektu konkursa „Sabiedrība ar dvēseli” „Iedzīvotāji veido savu vidi” noslēguma pasākums. Šis bija īpašs notikums, jo pēc deviņus gadus ilgušas, veiksmīgas sadarbības Nīderlandes fonds pamet Latviju. Šajā laikā nīderlandieši Latvijas projektu īstenotājiem snieguši atbalstu 2 miljoni euro apmērā. Dažādās Latvijas vietās kopumā īstenoti vairāk nekā 1300 nelieli projekti. 

Redzot, ka cilvēki aizvien ir gatavi darboties un viņiem ir daudz interesantu ideju, tika pieņemts lēmums turpināt veiksmīgi iesākto darbu un „Sabiedrība ar dvēseli” tagad ir kļuvusi par Latvijas organizāciju – Latvijas pašvaldību apvienība „Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” (SDL). Apvienība dibināta nedaudz vairāk kā pirms gada un jau šobrīd apvieno 30 biedrus, kuri turpmāk organizēs ikgadējos konkursus savās pilsētās, novados, ciemos. 2014.gadā SDL tika iesniegti un ir īstenoti 16 projekti. Šos projektus iesnieguši iedzīvotāji, kuru pārstāvētās teritorijas jau trīs gadus startējušas KNHM un uz šī fonda atbalstu vairs pretendēt nevarēja. Noslēguma pasākumā tika sumināti kā KNHM projektu konkursa, tā SDL projektu konkursa projektu īstenotāji.

Gadu no gada iedibināta tradīcija, ka projektu noslēguma pasākumā tiek apbalvoti katras teritorijas divi labākie projekti. Viņi saņem arī 500 EUR naudas prēmiju no KNHM. Bauskas novadā 2014.gadā žūrija kā labākos virzīja projektus „Mēģinājumu telpas remonts” un „Rotaļu laukums pirmsskolas vecuma bērniem”. Pirmais projekts veiksmīgi īstenots Vecsaules pagasta Jaunsaules ciemā. Tā iniciatori ir iedzīvotāju grupa, kas sevi dēvē par Jaunsaules pašdarbniekiem. Pašu spēkiem, piesaistot ģimenes un draugu palīdzīgās rokas Jaunsaulē daudz cienīgāku skatu ieguva pašdarbnieku mēģinājumu telpas. Aplūkojot telpu sākotnējā izskata fotogrāfijas, darba gaitu un redzot paveikto, jāsecina – ieguldīts milzīgs darbs, un sasniegtais rezultāts ir iespaidīgs. Projekta īstenošanā ieguldīti 1429,61 EUR, no tiem 429,61 EUR ir iedzīvotāju nodrošināts līdzfinansējums. Rotaļu laukums pēc Mūsas ciema vecāku iniciatīvas tapis Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā. Tur redzētais žūriju patiesi iepriecināja! Bērnu vecāku rokām darinātais rotaļlaukums Mūsas ciema mazajiem iedzīvotājiem priecē ar savu krāsainību un pamatīgumu. Lai gan sākotnēji projektā netika norādīts iedzīvotāju līdzfinansējums, kā atzīst projekta īstenotāji, vēlāk tas tomēr bijis nepieciešams, jo darba procesā radušās aizvien jaunas idejas, kuras gribējies īstenot. Projekta īstenošanai izlietoti 1000 EUR. Šīs divas iedzīvotāju grupas iegūtos 500 euro varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, taču visbiežāk iedzīvotāji naudiņu izvēlas ieguldīt jau esošā projekta papildināšanai un uzlabošanai. Naudas balvas 100 euro apmērā no SDL saņēma arī pieci par labākajiem atzītie SDL ietvaros īstenotie projekti. No šiem pieciem projektiem tika izvēlēts viens, kurš saņēma KNHM speciālbalvu – 500 EUR.  

Ikviena no pašvaldībām projektu konkursā varēja līdzdarboties trīs gadus. Pirmajā gadā 15000 EUR lielais finansējums pilnībā tika gūts no Nīderlandes fonda, nākamajos divos gados fonds nodrošināja tikai daļēju finansējumu, un lielākajā daļā Latvijas pašvaldību, kuras šajos deviņos fonda darbības gados iestatījušās projektu konkursā, atlikusī līdzfinansējuma daļa jāsedz iedzīvotājiem. Bauskas novada domes deputāti pieņēma lēmumu ar līdzfinansējumu atbalstīt projektu konkursu un divos pēdējos gados attiecīgi 40 procentus un 60 procentus līdzfinansējuma nodrošināja tieši Bauskas novada pašvaldība. 2014.gadā tie bija 9000 EUR. Bauskas novada iedzīvotāji visus trīs gadus bijuši ļoti aktīvi projektu pieteikumu sagatavošanā. 2012.gadā, pirmajā fonda darbības gadā Bauskas novadā, žūrijas komisijas locekļiem bija jāizvērtē 79 projektu pieteikumi, atbalstu guva 21 projektu ideja. 2013. gadā iedzīvotāji iesniedza 41 projektu pietikumu un 2014.gadā 37 pieteikumus. No tiem atbalsts tika piešķirts attiecīgi 21 un 17 projektu idejām. Tātad Bauskas novada teritorijā šo trīs gadu laikā ar KNHM un pašvaldības atbalstu iedzīvotāji īstenojuši 59 projektu idejas. Ar lepnumu un patiesu prieku varam teikt – mums ir aktīvi, idejām bagāti, darboties griboši un varoši cilvēki. Iedzīvotājiem aizvien ir ļoti daudz interesantu ideju, tāpēc būtu patiesi vērtīgi turpināt iesāktās labās tradīcijas un atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas arī nākamajos gados. Kādā formā tas notiks 2015.gadā vēl nav zināms, jo jautājums par šī projektu konkursa turpmāku darbību tiks skatīts Bauskas novada domes februāra domes sēdē. Tāpat vēl nav zināms, vai Bauskas novada pašvaldība izlems pievienoties „Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” vai atbalstīs savus iedzīvotājus, neiesaistoties šajā apvienībā. Lai kāda arī būtu atbalsta forma, Bauskas novada pašvaldības projektu speciālisti tic, ka projektu konkurss turpināsies un arī šogad, 2015.gadā, iedzīvotājiem tiks dota iespēja parādīt savu iniciatīvu un ar pašvaldības atbalstu īstenot savas idejas, tādejādi padarot skaistāku vidi ap sevi un sniedzot labumu visai sabiedrībai kopumā.

Kāpēc šādi projektu konkursi ir nepieciešami? Kādēļ ir nepieciešamas iedzīvotāju iniciatīvas? Uz šiem jautājumiem izsmeļošu atbildi, uzrunājot klātesošos, sniedza Nīderlandes fonda KNHM izpilddirektors Franks van Busels. „Sabiedrībai ir jāiesaistās savas apkārtējās vides uzlabošanā. Tikai tad, kad pilsoņi kļūst aktīvi un sāk iesaistīties var sagaidīt redzamas izmaiņas,” sacīja van Busela kungs. „Nīderlandē šādi projekti tiek īstenoti jau kopš 1978.gada un mēs vēl joprojām turpinām motivēt iedzīvotājus līdzdarboties, lai iesaistītu iespējami lielāku sabiedrības daļu,” tā Franks van Busels. To, ka gan Nīderlandes, gan Latvijas sabiedrības attieksme velkamas paralēles saskata arī Nīderlandes vēstniecības Latvijā pārstāvis Martiņs Lambarts. „Es zinu, ka mēs visi saskaramies ar līdzīgiem izaicinājumiem. Arī Nīderlandē mēs veicinām sabiedrības aktivitātes pieaugumu un rosinām iedzīvotājus uzņemties iniciatīvu. Esmu pārliecināts, ka esam daudz mācījušies viens no otra, un šī sadarbība turpināsies arī nākotnē,” sacīja Lambarta kungs. To, ka latvieši ir darboties un radīt varoši un griboši, pamanījis ikviens no Nīderlandes fonda pārstāvjiem. „Kas veido stirpu sabiedrību jūsu valstī? Tā ir jūsu sarežģītā un bagātā vēsture, tas, ka jūs nebaidāties no darba, tās ir jūsu stiprās sievietes un fantastiski skaistā daba," šādu secinājumu par latviešiem šo deviņu gadu laikā izdarījis KNHM fonda pārstāvis Kees Josse. Viņš arī izteica prieku, ka „Sabiedrība ar dvēseli” Latvijā guva tik lielu iedzīvotāju atbalstu un vissvarīgākais ir tas, ka iedzīvotāji patiesi vēlas darboties paši, lai īstenotu projektus.

Lielākais šo deviņu gadu ieguvums neapšaubāmi ir nevis finansiālais ieguldījums, bet gan domāšanas maiņa, izpratne, ka mēs kā iedzīvotāji varam iesaistīties savas vides veidošanā, ar savu iniciatīvu varam sniegt pienesumu visai sabiedrībai. Šie projekti ir veids, kā vienot dialogā pašvaldības un iedzīvotājus, veids kā veicināt lokālpatriotismu un mainīt cilvēku attieksmi pret savu vidi. „Sabiedrība ar dvēseli” neapšaubāmi rosina cilvēkos pašapziņu, veicina vēlmi iesaistīties apkārt notiekošajos procesos, rada to pārliecību, kāda ir nepieciešama, lai paveiktu lielus darbus, pārliecību, ka viss ir iespējams!

Noslēguma pasākumā apsveikuma vārdi mijās ar pateicības vārdiem. Ar burvīgiem, emocionāli piesātinātiem priekšnesumiem klātesošos priecēja Ādažu jauniešu koris „Mundus”, vokālā grupa „Stari” no Lēdmanes un atraktīvā folkloras kopa „Mežābele” no Ziemeļgaujas. Īpaši svinīgs mirklis pasākuma laikā bija Nīderlandes fonda KNHM karoga nomaiņa pret Latvijas pašvaldību apvienības „Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” karogu. Šis karogs latviešiem ir dāvana no KNHM fonda. „Ir dibināta jauna organizācija – SDL. Iespējams, šajā organizācijā lietas tiks darītas citādi nekā KNHM un tas ir labi, jo jums lietas ir jādara latviskā veidā,” sacīja KNHM izpilddirektors Franks van Busels. Veiksmi jaunajai organizācijai kā vārdos, tā domās vēlēja ikviens no klātesošajiem.

Ieva Šomina,
sabiedrisko attiecību speciāliste

  


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas