Piektdiena, 21. Septembris, 2018. Mariss, Matīss, Modris
Sazinies ar mums 80003939

2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde notiek Bauskā


2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas  ikgadējā izbraukuma sēde notiek Bauskā2016.07.07 Komentāri (0) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde notiek Bauskā

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas  ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde.

“Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos  Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Uzraudzības komitejā piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvji – Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola (Angela Martinez Sarasola) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītājs Egberts Holtis (Egbert Holthuis). Kā atzīst Angela Martinesa Sarasola, “Eiropas Komisija nešaubās par Latvijas ES fondu vadības un kontroles sistēmas kapacitāti veiksmīgi ieguldīt ES fondu investīcijas, šobrīd ir aktuāli nodrošināt, ka atbalstītie ES fondu projekti ir kvalitatīvi un efektīvi paaugstina Latvijas iedzīvotāju labklājību – kvalitātes nodrošināšanai nevar būt kompromisu”.

Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Uzraudzības komiteju iepazīstināja ar ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanas progresu, kurā ir vērojama MK noteikumu apstiprināšanas tempa palielināšanās – apstiprināto MK noteikumu skaits kopš iepriekšējās Uzraudzības komitejas sēdes 2015. gada 24. novembrī ir pieaudzis trīs reizes, kas finanšu izteiksmē veido 52,4% pieaugumu. Tāpat arī uzsākto projektu iesniegumu atlašu skaits ir dubultojies ar 28,1% finansiālo pieaugumu. Līdz š.g. 30. jūnijam apstiprināto ES fondu projektu kopējā summa ir 883 miljoni eiro un noslēgto līgumu kopējais apjoms – 780 miljoni eiro.

Vienlaikus nozaru ministrijas informēja par atsevišķām jomām, kurām nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, lai nodrošinātu ātrāku un reizē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šādas jomas un projekti ir Rīgas teritoriju revitalizācijas uzsākšanas kavēšanās, neskaidrība par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta turpināšanu vai alternatīvu, kā arī Pasaules Bankas pētījuma rezultātu kavēšanās, kas ietekmē investīciju uzsākšanu veselības nozarē, tajā skaitā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas II kārtas projekta virzību. Jau jūlijā ir paredzēti būtiski soļi, kas virzīs minēto problēmsituāciju atrisināšanu.

Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīti un atbalstīti vairāki projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tādās ES fondu atbalsta jomās, kā gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana, sociālā dialoga attīstīšana labāka tiesiska regulējuma izstrādei uzņēmējdarbības atbalstam, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, kā arī energoresursu izmantošanas efektivitātes un ilgtspējas celšana. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un tālāk MK noteikumu apstiprināšana ir priekšnoteikums, lai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra varētu izsludināt attiecīgās projektu atlases. Kopumā līdz 2016. gada beigām ir plānots apstiprināt 90% no ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamajiem MK noteikumiem.

Pēc sēdes dalībniekiem plānots apmeklēt Bauskas apkārtnē esošos ES fondu līdzfinansētos projektus – jaunatklāto Bauskas Rātsnamu, SOS bērnu ciematu, Bauskas pili. Tāpat Uzraudzības komitejas dalībnieki viesosies uzņēmumā SIA “Baltic Dairy Board” un SIA “Bauskas Alus”. Bauskas novada pašvaldībā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ES fondu līdzfinansēto projektu kopējais finansējums sasniedz 39 miljonus eiro.

Savukārt 7. jūlijā gaidāmā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde ir viena no pēdējām sēdēm par šo plānošanas periodu. 2017. gada 31. martā Eiropas Komisijā tiks iesniegts šī perioda noslēguma ziņojums, tomēr prognozes liecina, ka Latvija ir investējusi visu pieejamo ES fondu finansējumu, papildus uzņemoties arī virssaistības, kas nodrošinās 100% ES fondu investīciju ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Ar ES fondu līdzfinansējumu paveikti nozīmīgi darbi, kas devuši lielu ieguldījumu arī pilsētu attīstībā, tā piemēram, Bauskā Kraujas un Uzvaras ielu rekonstrukcija no Brīvības bulvāra līdz Baznīcas ielai, SIA “Bauskas Siltums” siltuma ražošanas efektivitātes paaugstināšana Bauskā, Bauskas pils atjaunošana un daudzi citi.

ES fondu Uzraudzības komiteja ir izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši darbības programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejas sēdē piedalās EK pārstāvji un valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji, tādējādi nodrošinot efektīvu partnerību un plašu interešu pārstāvību. Uzraudzības komitejas darbs norit tās apakškomitejās, un projektu atlases kritēriji tiek apstiprināti arī rakstiskajās procedūrās, negaidot kārtējo Uzraudzības komitejas sēdi.

 Informācija fm.gov.lv


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas